dhṛtarāṣṭra uvāca (1.1)
dharma-kṣetre kuru-kṣetre
samavetā yuyutsavaḥ
māmakāḥ pāṇḍavāś caiva
kim akurvata sañjaya
Kārpaṇya-doṣopahata-svabhāvaḥ (2.7)
pṛcchāmi tvāṁ dharma-sammūḍha-cetāḥ
yac chreyaḥ syān niścitaṁ brūhi tan me
śiṣyas te ’haṁ śādhi māṁ tvāṁ prapannam
śrī-bhagavān uvāca (2.11)
aśocyān anvaśocas tvaṁ
prajñā-vādāṁś ca bhāṣase
gatāsūn agatāsūṁś ca
nānuśocanti paṇḍitāḥ
na tv evāhaṁ jātu nāsaṁ (2.12)
na tvaṁ neme janādhipāḥ
na caiva na bhaviṣyāmaḥ
sarve vayam ataḥ param
dehino ’smin yathā dehe (2.13)
kaumāraṁ yauvanaṁ jarā
tathā dehāntara-prāptir
dhīras tatra na muhyati
mātrā-sparśās tu kaunteya (2.14)
śītoṣṇa-sukha-duḥkha-dāḥ
āgamāpāyino ’nityās
tāṁs titikṣasva bhārata
na jāyate mriyate vā kadācin (2.20)
nāyaṁ bhūtvā bhavitā vā na bhūyaḥ
ajo nityaḥ śāśvato ’yaṁ purāṇo
na hanyate hanyamāne śarīre
vāsāṁsi jīrṇāni yathā vihāya (2.22)
navāni gṛhṇāti naro ’parāṇi
tathā śarīrāṇi vihāya jīrṇāny
anyāni saṁyāti navāni dehī
sukha-duḥkhe same kṛtvā (2.38)
lābhālābhau jayājayau
tato yuddhāya yujyasva
naivaṁ pāpam avāpsyasi
nehābhikrama-nāśo ’sti (2.40)
pratyavāyo na vidyate
sv-alpam apy asya dharmasya
trāyate mahato bhayāt
vyavasāyātmikā buddhir (2.41)
ekeha kuru-nandana
bahu-śākhā hy anantāś ca
buddhayo ’vyavasāyinām
bhogaiśvarya-prasaktānāṁ
(2.44)
tayāpahṛta-cetasām
vyavasāyātmikā
buddhiḥ
samādhau na vidhīyate
trai-guṇya-viṣayā vedā (2.47)
nistrai-guṇyo bhavārjuna
nirdvandvo nitya-sattva-stho
niryoga-kṣema ātmavān
karma-jaṁ
buddhi-yuktā hi (2.51)
phalaṁ
tyaktvā manīṣiṇaḥ
janma-bandha-vinirmuktāḥ
padaṁ
gacchanty anāmayam
yadā
saṁharate cāyaṁ (2.58)
kūrmo
’ṅgānīva sarvaśaḥ
indriyāṇīndriyārthebhyas
tasya
prajñā pratiṣṭhitā
viṣayā
vinivartante (2.59)
nirāhārasya
dehinaḥ
rasa-varjaṁ raso ’py asya
paraṁ dṛṣṭvā
nivartate
yatato
hy api kaunteya (2.60)
puruṣasya
vipaścitaḥ
indriyāṇi pramāthīni
haranti prasabhaṁ
manaḥ
āpūryamāṇam
acala-pratiṣṭhaṁ (2.70)
samudram
āpaḥ praviśanti yadvat
tadvat kāmā yaṁ praviśanti
sarve
sa śāntim āpnoti na kāma-kāmī
eṣā
brāhmī sthitiḥ pārtha (2.72)
naināṁ
prāpya vimuhyati
sthitvāsyām anta-kāle ’pi
brahma-nirvāṇam
ṛcchati
yajñārthāt
karmaṇo ’nyatra (3.9)
loko
’yaṁ karma-bandhanaḥ
tad-arthaṁ karma
kaunteya
mukta-saṅgaḥ samācara
yajña-śiṣṭāśinaḥ
santo (3.13)
mucyante
sarva-kilbiṣaiḥ
bhuñjate te tv aghaṁ pāpā
ye
pacanty ātma-kāraṇāt
annād
bhavanti bhūtāni (3.14)
parjanyād
anna-sambhavaḥ
yajñād bhavati parjanyo
yajñaḥ
karma-samudbhavaḥ
yad
yad ācarati śreṣṭhas (3.21)
tat
tad evetaro janaḥ
sa yat pramāṇaṁ kurute
lokas tad
anuvartate
prakṛteḥ
kriyamāṇāni (3.27)
guṇaiḥ
karmāṇi sarvaśaḥ
ahaṅkāra-vimūḍhātmā
kartāham
iti manyate
śreyān
sva-dharmo viguṇaḥ (3.35)
para-dharmāt
sv-anuṣṭhitāt
sva-dharme nidhanaṁ śreyaḥ
para-dharmo
bhayāvahaḥ
kāma
eṣa krodha eṣa (3.37)
rajo-guṇa-samudbhavaḥ
mahāśano
mahā-pāpmā
viddhy enam iha vairiṇam
indriyāṇi
parāṇy āhur (3.42)
indriyebhyaḥ
paraṁ manaḥ
manasas tu parā buddhir
yo buddheḥ
paratas tu saḥ
evaṁ
buddheḥ paraṁ buddhvā (3.43)
saṁstabhyātmānam
ātmanā
jahi śatruṁ mahā-bāho
kāma-rūpaṁ
durāsadam